Pirms astoņiem gadiem, kad es aizbraucu uz Īriju, lūkojos uz Latviju ar skumjām. Toreiz likās, ka dzīve un attīstība Latvijā apstājusies. Ierodoties jaunā valstī, es sajutos tik laimīgs kā vēl nekad. Attīstītas sociālās institūcijas, ekonomika, transporta infrastruktūra un, protams, kultūra. Viss man bija jauns un tāpēc iepriecinošs.

Tomēr, gadiem ejot, auga arī mana neapmierinātība ar dzīvi ārvalstīs. Man nebija finansiāla rakstura problēmu, naudas man netrūka, toties bija grūti pieņemt vietējo iedzīvotāju dzīvesveidu. Neieslīgšu detaļās, tikai teikšu, ka visa šī neapmierinātība pārauga lēmumā atgriezties atpakaļ Latvijā. Biežās vizītes liecināja, ka Latvija ļoti mainījusies uz labo pusi.

Man liekas, ka pieredze, kas iegūta ārpus Latvijas, ļauj man citādi skatīties uz to, kas šeit notiek. Pavadot Latvijā dažus mēnešus, realitāte man gluži vai iezvēla ar veseri pa galvu. Sapratu, ka ārēji Latvija mainījusies, bet iekšēji viss palicis tāds pats kā iepriekš. Joprojām bezkaunīga, tuvredzīga un "šaurās pieres" valsts politika, kura joprojām veiksmīgi izspēlē vienu un to pašu nacionālo kārti, tomēr atrodot veidu, lai eksistētu.

Valsts nav sapratusi savu īpašo vietu politiskajā kartē un politiku īsteno tā, it kā atrastos Portugāles vietā. Emocijas un pagātnes aizvainojumus liekot augstāk par valsts interesēm, cieš visi iedzīvotāji. Turklāt arī jaunie, pie varas tikušie prāti, kuriem ar savu svaigumu būtu jānes gaisma un uzplaukums, iet pa tādu pašu, pat vēl radikālāku ceļu.

Latvija varētu kļūt par bāku starp Rietumeiropas valstīm, manevrējot starp Eiropas Savienības politiku un lempīgajām milzīgā kaimiņa darbībām, tādējādi iegūstot labumu no abām (jā, tieši labuma iegūšana arī ir politika šajā negodīgajā, amorālajā pasaulē). Tomēr Latvija ārējā politikā ieņem mocekļa lomu un, paejot soli uz priekšu, piecus soļus sper atpakaļ.

Taču, ja uz to piever acis, ja nelasa un ignorē ziņas, tad patiesībā viss nemaz nav tik slikti. Latvijā ir lieliska daba, jo īpaši šai pasaules daļai. Latvijā ir lielisks klimats, kur ziema ir ziema un vasara ir vasara. Brīnišķīgi, atvērti cilvēki, kuriem ir iespēja gūt zināšanas, ņemot labāko gan no rietumiem, gan no austrumiem.

Liela radošo cilvēku skaita dēļ valstī triecientempos attīstās kultūra, kas ir spēcīgākā un trāpīgākā morāles bāka. Valstī atjauno kultūras pieminekļus, veido dabas takas, muzejus un tūrisma apskates punktus. Varētu pat teikt, ka Latviju ieskauj sešas citas valstis, kuras arī bagātas ar savu kultūru, vēsturisko mantojumu un neparastu dabu.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc atgriezos, ir ēdiena kvalitāte. Bez šaubām varu teikt, ka Latvijā ir vieni no kvalitatīvākajiem produktiem pasaulē. Pat Šveicē ēdiens ne tuvu nav tik garšīgs un veselīgs kā šeit.

Cilvēki aizmirst par šiem vienkāršajiem faktiem, dziļi iegrimstot televizorā, avīzēs vai savās personiskajās problēmās. Es uzskatu, ka mums visiem ir ļoti paveicies šeit piedzimt un dzīvot!