"Sanāk, ka kaut kādu priekšstatu par notiekošo Latvijā ir iespējams iegūt tikai no sarakstes ar draugiem un interneta ziņu portāliem, lielākoties tas ir "Delfi". Uz jautājumu: kas jums jauns? Visbiežākā atbilde ir: nekas!
Politiķi, kā ierasts, kašķējas savā starpā un mēģina sadalīt to, ko viņiem nav tiesību dalīt. Oligarhi kļuvuši vēl bagātāki, neskatoties uz krīzēm. Čaklā latviešu tauta ir iemācījusies izdzīvot no pabalstiem. Labākais bizness ir ātrie kredīti! Pa brīžam kāds sarīko svētkus, pa brīžam ierodas ciemos kāds "Cēzars", pa brīžam izdala tautai maizi par godu svētkiem...
Viss gluži tāpat kā senajā Romas impērijā! Tikai, skāde, gladiatoru cīņas nācās likvidēt naudas trūkuma dēļ (Rīgas "Dinamo"). Nu vairs nebūs, kur "gudrajiem prātiem" aiziet un pamāt "savai tautai". Toties varbūt ar laiku Rīgā radīsies jauns tūrisma objekts – savs "Kolizejs". Gaismas pils – tas gan tāds īstens latviskuma simbols. Ar visiem kraukļiem! Kā agrāk runāja par "integrāciju Eiropā", "lielajām iespējām", tā runā vēl šodien. Varbūt kāds cer, ka NATO karaspēka atrašanās Latvijas teritorijā spēs nodrošināt "eksporta" un "tūrisma un izklaides industrijas" attīstību. Šķiet, ka jau sen visi ir samierinājušies ar savu likteni un nolemtību... Tie, kas nebija ar to mierā, aizbraukuši no valsts. Jaunā paaudze gaida to brīdi, kad varēs aizbraukt vai arī pievienosies "nolemto" rindām uz pabalstiem.
Manuprāt, trakākais ir tas, ka cilvēki pa šiem gadiem ir tik ļoti pieraduši pie šīm tukšajām runām un bezcerības, ka pārstāj to sajust un ievērot. Un necenšas neko darīt, lai kaut ko mainītu.
Vai ir iespējas? Vispār ir gan!
Mums sākumā jāatzīst pašiem sev, ka joprojām dzīvojam patērētāju pasaulē, kur veiksmes atslēga ir prasme pārdot. Vienalga – ir vajadzīga šī prece vai nav vajadzīga. Kurš pazīst Latvijas preci ārzemēs? Emigranti! Tieši emigranti varētu būt tas spēks, ar kura palīdzību varētu nodrošināt Latvijas preces atpazīstamību vietējos tirgos, ja ražotājs nespēj sekot brāļu lietuviešu piemēram un atvērt savus veikalus ārvalstīs. Piemērs varētu būt tie paši itāļu restorāni. Maltā tas ir redzams ik uz soļa. Ierodas valstī itāļu ģimene un atver itāļu restorānu ar itāļu produktiem un ēdieniem.
Vidusjūras reģionā cilvēkiem ir savādāka slinkuma deva, kas ir jūtama ik uz soļa. Ja tiešām kaut ko vajag, tad noteikto preci ir vieglāk un lētāk pasūtīt Ziemeļeiropā ne kā uz vietas. Vietējie slikti draudzējas ar internetu pārdošanas procesa organizēšanai, viņiem ir vajadzīgs ilgs laiks, lai spētu reaģēt uz pieprasījumu. Tas ir tas, ko var izmantot! Preces piegāde Eiropas telpā nav vairs problēma.
Nav vairs pat obligāti jāatver savs veikals svešā valstī, bet pietiek ar labi noformētu interneta veikalu valodā, kuru saprot kādā citā valstī. Katrā valstī var atrast kādu latvieti ar augstāko izglītību un pieredzi biznesā, kurš var pakonsultēt par vietējā tirgus īpatnībām, pateikt kā visvieglāk piekļūt vietējam patērētājam.
Emigranti ir tie, kas ir iepazinušies ar vietējiem apstākļiem, kurus nevar uzminēt pēc nedēļu ilga tūrisma brauciena. Vai tiešām neviens nav aizdomājies par dažādu ministriju un organizāciju rīkoto "pieklājības vizīšu" efektivitāti? Tā vien šķiet, ka Latvijas biznesa cilvēkiem izdevīgi ir tikai tad kad var uzreiz pārdot kaut ko daudz, lai vienā sekundē kļūtu par bagātnieku. Diemžēl, tā notiek tikai tad, ja zog! Darbs allaž prasa centību, pacietību. Tie daži "veiksmes stāsti" nevar atsvērt globālo noskaņojumu.
Man personīgi ir bijušas sarunas ar Latvijas uzņēmējiem par tēmu – Latvijas produkta virzība ārvalstu tirgos, bet diemžēl – sūnu ciemā viss ir kārtībā! Nevienam neko nevajag. Viss ir labi tā, kā tas notiek! Domāju, kamēr šī attieksme tieši no Latvijas uzņēmēju puses un vispār no Latvijā palikušo cilvēku puses saglabāsies – patiešām nekas nemainīsies. Latvija joprojām lietos poļu gurķus un ābolus, lietuviešu sierus un gaļu, Maltas zemenes un kartupeļus, Holandes dārzeņus, ķīniešu drēbes, turku apavus, čehu automašīnas, Austrumāzijas elektroniku, piekodīs tam visam klāt rupjmaizi, ja vēl Eiropas regulas ļaus to ražot, uzdzers alu un jutīsies baigie latvieši Dziesmusvētku laikā. Tajā pašā laikā turki un indieši pārdos saldētu rupjmaizi no Anglijas par kosmisku cenu, Latvijā ražotus konservus ar piegādi no Krievijas, Vidusjūras tautas tā arī nekad dzīvē neuzzinās, kas tas ir – konfektes. Labākie interneta veikali, kuri spēj strādāt pa visu pasauli, joprojām būs amerikāņu. Igauņi pa brīžam izdomās un pārdos kādu "Skype", Lietuvieši joprojām būs Baltijas labākie veikalnieki.
Ja nu kāds drosmīgais pēkšņi ieinteresējas par Maltu kā bāzes vietu, lai uzsāktu Latvijā ražotas produkcijas noietu Vidusjūras reģionā, dodiet ziņu. Domāsim, kā varam līdzēt."
Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet nereģistrētajiem autoriem reportāžu iesniegšanai paredzēto formu!