Neparasti, ka vienā laikā Bauskas pusē norisinājās divi pilnīgi pretēja rakstura mūzikas pasākumi. Vairākas dienas Bauskas pilsētā risinājās ikgadējais Kantrī mūzikas festivāls, bet netālajā Rundāles pilī un parkā skanēja Senās mūzikas festivāla koncerti.
Kā jau ierasts, šoreiz nu jau 18.reizi Senās mūzikas festivāla baroka laikmeta skaņdarbi skan Latvijas Baroka laikmeta pērlē - Rundāles pilī un parkā. Visas dienas garumā pils telpās un parkā bija klausāmi dažādi koncerti, arī bērnu programma. Festivāla kulminācija bija noslēguma koncerts "Zelta baroka virsotnes". Koncertā skanēja Andra Veismaņa īpaši atlasītie izcilākie baroka laika skaņdarbi. Un arī izpildītāji bija īpaši. Andra Veismaņa diriģētais orķestris Simfonieta Rīga, Latvijas radio koris . Mākslinieki, kas ar savu talantu tālu pasaulē nesuši Latvijas vārdu un viešņa no ASV Amanda Keila.
Inga Kalna bija neatkārtojama Hendeļa mūzikā. Sergeja Jēgera brīnumainā balss, šķiet, vispār nāk ne no šīs pasaules. Paula Putniņa vokāls rada neparastu dziļuma iespaidu, it kā gremdētos noslēpumainajās dzīlēs. Un apburošie dueti! Amanda Keila un Pauls Putniņš un jo īpaši Sergeja Jēgera un Ingas Kalnas izpildītais duets no Hendeļa operas "Rinaldo". Tā ir neatkārtojamā mūzikas pasaule, ko nevar aprakstīt, var tikai izjust.
Koncertā skanēja Hendeļa, Baha, Vivaldi, Tēlemana un Šarpentjē skaņdarbi. Baroka laika mūzika patiesi pacilā un pārnes it kā citā realitātē, citā laikā un telpā. Un pati pils ar vasaras tumsā grimstošo noslēpumaino dārzu kā dabiskas dekorācijas vēl vairāk paspilgtina iespaidu un klausītājs patiešām sajūtas nonācis galantajā baroka laikmetā. Šī mūzika, domāju, spēj uzrunāt jebkuru, pat ja nepieskaitām sevi pie senās mūzikas cienītājiem. To apliecina arī dažādā vecuma klausītāji koncertā. Kaut vasaras nakts nebija tik silta kā gribētos, tas netraucēja pilnībā izbaudīt mūzikas burvību. Bez tam, bija iespēja sasildīties ne tikai ar plediem, bet dažādiem dzērieniem jebkurai gaumei.
Ar dažiem no koncertā atskaņotajiem skaņdarbiem vai to fragmentiem visai bieži sastopamies arī ikdienā. Tie skan kā svētku koncertu sastāvdaļa, dzirdami mākslas vai dokumentālajās filmās. Tikai ne katrs tos atpazīst. Piemēram, dzīvespriecīgā Baha polonēze, kas koncertā skanēja ar izcilu Ilonas Meijas flautas solo vai Ingas Kalnas filigrāni izpildītā Hendeļa "Patikšanas ārija". Daudzu koncertu un pasākumu ieskaņā dzirdamas ievadfanfaras no franču 17-18.gs. mijas komponista Šarpentje skaņdarba Te Deum, kas Simfonietta Rīga izpildījumā ievadīja koncertu. Nu un, bez šaubām, pazīstamā Hendeļa Alleluia, kas tradicionāli asociējas ar finālu, vainagojumu. Rundālē tas izskanēja īpaši grandiozi. Sākoties koncerta finālam, uz pils sienām iezaigojās gaismu spēles un sākās iespaidīgs lietus. Bet atskanot "Uguņošanas mūzikai", arī uz pils fasādes bija skatāma gandrīz īsta uguņošana.
Tas bija patiesi neaizmirstams vakars, kurš tikko noslēdzies jau liek gaidīt nākošo tikšanos ar brīnišķo mūziku un fantastiskajiem izpildītājiem.