Foto: edijsfoto.lv
Biedrības "13. janvāris" rīcībā nonākušas ziņas, ka paslepšus un "pa fikso", iespējams, ar viltīgu ziņu, notiesāts 2009. gada 13. janvāra revolucionāro notikumu dalībnieks Ivans Mirahtanovs: viņam piespriesti trīs gadi un viens mēnesis cietumā (reāli).

2012. gada 22. februārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis J. Stukāns vienas tiesas sēdes laikā nosprieda "Ivanu Mirahtanovu ... atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 225. panta otrajā daļā (redakcijā līdz 31.12.2010.) un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) gadiem un 1 (vienu) mēnesi." Process notika bez pierādījumu pārbaudes, jo I. Mirahtanovs bija savu vainu atzinis.

Kā šobrīd skaidro pats Mirahtanovs, viņš vainu atzinis, jo viņam nav izskaidrotas procesuālās tiesības, viņš arī nesapratis, ka piekrišana juridiskajai kvalifikācijai ir piekrišana šim pantam. Viņam nav bijis naudas advokātam un tas, ka šādā gadījumā to var nodrošināt valsts, viņam neesot izskaidrots.

Mirahtanovam nav skaidrs arī viņa lietas izdalīšanas iemesls no "kopīgās" revolucionāro notikumu dalībnieku lietas: viņš neesot izvairījies no izmeklēšanas un bijis tiesībsargājošām iestādēm sasniedzams. Sākumā esot saņēmis prokuratūras paziņojumu, kurā bijis minēts līdz ar daudziem citiem apsūdzētajiem, bet vēlāk izrādījies, ka viņa lieta izdalīta atsevišķi. Iespējams, prokuratūra tīši izvēlējusies izdalīšanai un fiksai notiesāšanai personu bez juridiskām zināšanām, ar sliktām latviešu valodas zināšanām, lai to būtu iespējams vieglāk ietekmēt un līdz ar to arī ātrāk notiesāt.

Tiesas spriedumā vārds vārdā pārrakstīti prokuratūras tendenciozie, politisko pasūtījumu atainojošie apgalvojumi, tādi kā "vairāki simti naidīgi noskaņotu cilvēku", "rupji pārkāpjot sabiedrisko kārtību", "cilvēku pūlis" u.tml. Šādu vispārīgu, nepierādītu un uz citām personām attiecināmu apgalvojumu iekļaušana tiesas spriedumā, kurš pieņemts procesā bez pierādījumu pārbaudes, ir vai nu paviršība, vai tīša politiskā pasūtījuma pildīšana no tiesas puses.

Lai arī vispārīgi zināms, ka Latvijas krimināltiesībās precedenta princips nedarbojas, tomēr biedrība "13. janvāris" pieļauj, ka valdībsargājošo iestāžu darbinieki I. Mirahtanovu izdalījuši ar nodomu viņu "pa fikso" notiesāt, lai pārējos politiskajos procesos uz šo spriedumu atsauktos un tādējādi piešķirtu lielāku svaru tanī minētajiem apgalvojumiem.

Spriedums nav stājies spēkā, tas ir pārsūdzēts, apelācijas sūdzību bez maksas sagatavojis Neatkarīgais tiesiskās aizsardzības centrs.

Iespējams, Mirahtanova gadījums būs viela pārdomām tiem, kas šobrīd prokuratūras iespaidā atzinuši savu "vainu", cerot uz "vieglāku" spriedumu.

Biedrība "13. janvāris" uzskata, ka 2009. gada 13. janvāra notikumi vērtējami kā pozitīvs pavērsiens Latvijas attīstībā un ir nākuši Latvijai par labu gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. Bez tam, revolucionāro notikumu cēloņi meklējami teju 20 gadus notikušajā valsts izzagšanā, kuras vaininieki arī ir īstenie šo notikumu vaininieki un būtu par to saucami pie atbildības.

Biedrība vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka lietu materiālos skaidri saskatāms politisks pasūtījums klasiskā valdībsargājošo iestāžu izpildījumā: lietās nav neviena cietušā revolucionāro notikumu dalībnieka, lai gan ir neskaitāmas liecības par miesas bojājumu nodarīšanu un pilnvaru pārsniegšanu no policijas darbinieku puses; gandrīz visi liecinieki ir policijas darbinieki; notikumi skatīti šauri, bez vēsturiskā konteksta un cēloņu analīzes.

Biedrības "13. janvāris" valde: Andris Maziks, Ansis Ataols Bērziņš, Ingus Zaharčenoks

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!