Kopš Radio KNZ bijušo darbinieku atklātās vēstules nopublicēšanas, atsauksmes interneta portālos norāda, ka šī radiostacija, kāda tā bija savos 10 pastāvēšanas mēnešos, nebija vienaldzīga ļoti daudziem Rīgas iedzīvotājiem. Atsauksmes ir visdažādākās, un ar šo rakstu es, kā bijušais šīs stacijas dīdžejs un arī kā cilvēks, kura ikdienas darbs ir saistīts ar biznesu, gribētu vērsties pie visiem tiem “kapitālisma tirgus struktūras” pārzinātajiem un “profesionāļiem”, kuri esošo situāciju pārgudri komentē kā loģisku iznākumu – lūdzu, nerunājiet un nerakstiet par tādām lietām par kurām Jūs neko nesaprotat. Otrs šī raksta aicinājums ir – nekad nesteidzieties nodarboties ar biznesu, no kura Jūs neko nesaprotat.
Katrai biznesa nozarei ir savas īpatnības, un radio nav tas vienkāršākais variants, bet gan gadījums, kad ieguldītās investīcijas sāk atmaksāties relatīvi ilgākā laika periodā. Ir naivi un neprofesionāli cerēt uz milzīgu peļņu jau pirmajā mēnesī tikko radiostacija ir sākusi raidīt. Nepieciešams vismaz viens gads, kamēr izveidojas sava pastāvīga auditorija un reklāmas devēji atzīst vai neatzīst jaunpienācēju par pilntiesīgu tirgus dalībnieku. Šo vienkāršo niansi gribētu lūgt ielāgot Līdakas kundzei un visiem pārējiem, kas tagad apelē pie “nežēlīgā kapitālisma likumiem” - Radio KNZ gadījumā tie bija tikai 10 mēneši un visparadoksālākais ir tas, ka beigās gaidot lielās, labās pārmaiņas, sāka parādīties reklāmas piedāvājumi, kuru iniciatori bija paši reklāmdevēji (!!!), jo reklāmas daļa vairs neeksistēja. Radio KNZ raidītās mūzikas pamatformāts tomēr bija Mainstream Alternative – žanri, ar kuriem visdažādākajos veidos tiek pelnītas milzīgas summas Eiropā, un visas pazīmes liecināja, ka Latvija nebūs izņēmums.

Vēl kāds ieteikums Līdakas kundzei & Co - uzsākot jebkuru biznesu ļoti svarīgi ir izplānot pareizu stratēģiju un netaupīt naudu pašām svarīgākajām lietām. Radio KNZ gadījumā tā bija absolūta izgāšanās, jo produkta (mūzikas) pasniegšanas veids (raidīšanas kvalitāte) bija zem katras kritikas. Salīdzinājumam der visbanālākis piemērs no jebkuras mārketinga pamatu mācību grāmatas – var ražot visgaršīgākās šokolādes konfektes, taču nav nekādu izredžu ar tām konkurēt tirgū, ja tās tiek pārdotas ietītas avīzē.

Varu vienīgi piekrist Līdakas kundzei tajā jautājumā, ka tagad 103.2 MHz frekvencē darbosies “profesionāļi”. Lai arī kāda mūzika tur skanēs, viņi saprot, ka nepieciešamas būs regulāras investīcijas, nopietna cīņa par savu tirgus nišu, un, ka darba augļi nebūs redzami ātrāk kā pēc gada. SWH Amadeus piemērs parāda, ka šī cīņa var būt arī krietni ilgāka pirms ir skaidrs, ka pasākums bija nerentabls.

Visvairāk ir žēl tas, ka Radio KNZ ir nogalināts, tikko tam sākot attīstīties un, ka tas paliks vēsturē vienīgi kā izmēģinājuma poligons un ideju krātuve citām radiostacijām, kā arī klasisks piemērs neprofesionālai uzņēmējdarbībai. Profesionāļi saprot kam ir nākotne un kam nav, un es nedomāju, ka par nejaušību ir jāuzskata tas, ka radiostacijas SWH Roks parādīšanās tirgū izsludināta vienā laikā līdz ar Radio KNZ aiziešanu, kā arī fakts, ka koncertu organizētāji nebaidās aicināt uz Latviju “mazpazīstamo” vācu grupu Rammstein. Ledus ir sakustējies, un tas nebūtu noticis bez klausītājiem, kas māk novērtēt labu mūziku. Paldies Jums!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!